<<< sākumlapa
Zelta stīga (Smaržīgā kalīzija) Callisia fragrans.  
Raksts no TVNET Sievietēm » Veselība Zelta stīga. Smaržīgā kalīzija jeb zelta stīga ieinteresējusi daudzus mūsu lasītājus. Pret kādām slimībām tā palīdz, kuras auga daļas izmanto ārstniecībā, kā tās sagatavot un lietot – tie ir daži no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Iedarbība Lietošana Sirds išēmiskā slimība Šī recepte der arī pret paaugstinātu asinsspiedienu, palielinātu holesterīna līmeni. Gastrīts - 1 daļu apiņu čiekuriņu un 2 daļas kalīzijas lapu aplej ar 4 daļām spirta. Pirms ēšanas un pirms gulētiešanas lieto šo uzlējumu, 5 – 7 pilienus uz cukurgrauda vai tējkarotē ūdens. Kuņģa čūla - Ņem 400 ml (2 glāzes) liepziedu vai dažādu ziedu medus, 6 citronus, 5 vidēja lieluma ķiploka galviņas, 3 – 4 kalīzijas lapas. Citronus nomizo un izspiež sulu. Ķiplokus saspiež ķiploku spiedē, kalīzijas lapas sasmalcina. Visu samaisa, ieliek stikla traukā un nedēļu tur tumšā vietā. Lieto vienreiz dienā pa četrām tējkarotēm (katru tējkaroti iedzer ar 5 – 7 minūšu starplaiku). Ārstēšanās kurss – viens mēnesis, neizlaižot ne dienu. Šī recepte der arī vēnu varikozes slimniekiem tromboflebīta profilaksei. Vēnu varikoze Galvassāpes - Uzvāra stipru zaļo vai melno tēju, pievieno 2 tējkarotes piparmētru lapu un 5 ēdamkarotes kalīzijas sulas. Izdzer krūzi (200 g) šīs tējas. Parasti pēc 15 – 20 minūtēm galvassāpes pāriet. Žultsakmeņi 2 – 3 nedēļas. Šī recepte izvada no žultspūšļa nelielus akmeņus. - Samaļ pulverī pašu ievāktas burkānu sēklas (pirktās neder, jo var būt kodinātas). Lieto trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas 1 g sēklu pulvera kopā ar kalīzijas sulu. Izvada smiltis un nelielus akmeņus. Nierakmeņi Materiāla tapšanā izmantota Tatjanas Gitunas grāmata "Zelta ūsa un strutene" (izdota Maskavā 2006. gadā). SVARĪGI - Vēža slimnieki smaržīgo kalīziju drīkst lietot ne ilgāk par trim nedēļām. Nedrīkst lietot grūtnieces. PADOMI - Kalīzija ārstniecībai der tad, kad ūsām ir vismaz 9 posmiņi. - Lai aktīvās vielas kļūtu labāk izmantojamas, stublāju un stīgas ieliek polietilēna maisiņā un divas nedēļas patur ledusskapī. - Kalīzija pastiprina vitamīnu, sirds glikozīdu, antisklerotisku līdzekļu, nomierinošu un miega līdzekļu iedarbību. Ārstēšanās laikā neiesaka strādāt darbus, kas prasa ātru reakciju. - Lai nekairinātu kuņģi, tos labāk lietot ēšanas laikā, ne tukšā dūšā. Nevajag lietot kopā ar skābiem ēdieniem vai dzērieniem. Labāk uzdzert sārmainu minerālūdeni. - Preparāti jāglabā istabas temperatūrā, ne tiešā saulē!
Raksts no www.apollo.lv Smaržīgā kalīzija jeb Zelta stīga. Daina Brila, «Praktiskais Latvietis» Trešdiena, 1. novembris (2006) 00:08 Man uzdāvināja augu, ko sauc par zelta stīgu (jeb zelta ūsu), tas izdzinis jau vairākas stīgas. Dāvinātāja teica, ka augam, īpaši dzinumiem, piemītot ārstnieciskas īpašības. Kā šo augu audzēt? M. Vīnkalne Skrīveros
Smaržīgās kalīzijas dzimtene ir Meksika. Augs izskatās līdzīgs jaunai kukurūzai, izaug pat metru augsts, tam ir spoži zaļas lapas un divu veidu dzinumi – parastie stublāji un ūsas. Lielāku stublāju vēlams piesiet pie balsta. Pieaugušai kalīzijai parādās horizontāli dzinumi – ūsas ar nelielām lapiņām. Ūsu galos veidojas lapu rozetes. Nobriedušas ūsas nokrāsojas violetas. Ja tās ir zaļas, tad kalīzija vēl nav ieguvusi dziednieciskās īpašības. Iespējams, ka tai trūkst gaismas vai barības vielu.
|
 |
 Iznākusi jau otrā grāmata par zelta stīgu latviešu valodā!Pirmā grāmata no sērijas "Aptieka uz palodzes" - "Zelta stīga" Izdevniecība "Apgāds Zvaigzne ABC" Saturs: 1. nodaļa. Vispārīgas ziņas par zelta stīgu. 2. nodaļa. Zelta stīgas izmantošana dažādu slimīgu ārstēšanai. Šajā sērijā plānots izdot arī "Kalanhoja", "Alveja" un "Jūras sīpols 
Raksts no www.nra.lv Zelta stīgas izcilās īpašības. 2006.08.01 @ 00:51 Rēriha grāmatnīca ir laidusi klajā ievērojamā tautas dziednieka no Voroņežas Vladimira Ogarkova grāmatu Zelta stīga – gadsimta slimību ārstētāja. Šī ir viņa pirmā grāmata. Ārstētāja. Kā pavairot un audzēt. Augs ir pieticīgs, tā dzimtene – Vidusamerika un Dienvidamerika. Kalīzijai patīk siltums, bet labāk augu nenovietot tiešos saules staros. Plus 18 grādu to pilnīgi apmierina, un, ja vēl ir nepieciešamais mitrums, stīgas stiepjas uz visām pusēm. Jālaista mēreni, īpaši ziemā, ar mīkstu, remdenu ūdeni. Pārmērīgs mitrums nav vēlams, bet nedrīkst arī pieļaut pārkaltušu zemi. Tādā gadījumā augs zaudēs lapas. Zelta stīgai lapas var būt nedaudz svītrainas vai tumši zaļas. Augiem ar raibajām lapām vajag mazliet vairāk gaismas. Ja zelta stīgu labi kopj, tā dažkārt zied sīkiem, bālganiem un smaržīgiem ziediem, veidojot blīvus ziedkopu pušķīšus. Tie novietoti lapu žāklēs. Kalīzija uzzied vasaras sākumā, telpās tas notiek reti. Augu vasarā var nest ārā dārzā, novietot uz lodžijas vai balkona, jo tur uzlabosies zelta stīgas īpašības. Apgabalos ar siltu klimatu to var izstādīt laukā zem klajas debess, kur tas ļoti labi aug. Jāievēro, ka dienas vidū kalīzijai jāatrodas koku paēnā un uz tās nekādā gadījumā nedrīkst krist tieši saules stari. Ja lapu galiņi nobrūnē un sāk vīst, tas ir pirmais simptoms, ka augu nepareizi kopjat. Iespējams, nepietiek minerālvielu, apspīd intensīva saule vai bagātīgāk jālaista. To drīkst darīt vienīgi vakaros. Augšanas periodā zelta stīga jāpiebaro ar istabas puķēm paredzētajiem kompleksajiem mēslojumiem. Zelta stīgu pavairo ar horizontālo atzaru galotnītēm – nogriež divus posmiņus lejpus pušķīša, iegriežot trešā posmiņa vidū. Tās ieliek glāzē ar ūdeni un atstāj, kamēr parādās saknes. Stīgu galotnēs izaug lapu rozetes, kas augsnē ātri iesakņojas. Jo spēcīgāka sakņu sistēma, jo augs būs spēcīgāks. Piemērots laiks pavairošanai ir marts un aprīlis. Velk un dziedē. Viss labums ir stīgās, kas spēj izaugt pat līdz pusotram metram. Tās var ēst svaigas, kā arī uzglabāt spirtā. Tautas dziedniekiem ir daudz un dažādu recepšu. Daži gatavo stipru izvilkumu. Piemēram, četras stīgas sagriež 15–20 posmiņos, ieliek litra burkā, pāri pārlejot degvīnu. Apsedz ar drānu, mēnesi tumšā vietā ļauj ievilkties. Pēc tam šķidrumu izkāš un glabā ledusskapī vai šķūnī. Tinktūra noderīga organisma attīrīšanai, elpošanas ceļu slimībām. No zelta stīgas var gatavot ziedi pret sastiepumiem un ādas slimībām, tā ārstē cukura diabētu, kuņģa un zarnu trakta slimības, bronhiālo astmu, dzemdes miomas, cistas un neauglību, mugurkaulu un locītavas un daudz ko citu. Taču jāiegaumē, ka katrs cilvēks ir individuāla būtne un, kas der un palīdz vienam, otram var izrādīties pavisam nederīgs. Uz savu roku, izmēģinot tautā populāras receptes, ārstēties nekādā gadījumā nedrīkst. ...(??)...is nav iedomājams bez telpaugiem, jo tādējādi daba ienāk mājā, vienlaikus kļūstot par nozīmīgu dizaina elementu. Turklāt virtuvē puķes un zaļojoši augi ne tikai izdaiļo interjeru, bet arī mazina stresu un attīra piesārņoto gaisu. * Kalīzija (zelta stīga). Patīk siltums, bet augu labāk nenovietot tiešos saules staros. Plus 18 grādu to pilnībā apmierina, un, ja vēl ir nepieciešamais mitrums, stīgas stiepjas uz visām pusēm. Jālaista mēreni, īpaši ziemā, ar mīkstu, remdenu ūdeni. Pārmērīgs mitrums nav vēlams, bet nedrīkst pieļaut arī pārkaltušu zemi, jo tad augs zaudēs lapas. Ja lapu gali sāk vīst, tas ir pirmais simptoms, ka augu nepareizi kopjat. Iespējams, nepietiek minerālvielu, apspīd intensīva saule vai bagātīgāk jālaista. To drīkst darīt vienīgi vakaros. Augšanas periodā zelta stīga jāpiebaro ar istabas puķēm paredzētajiem kompleksajiem mēslojumiem. Ja zelta stīgu labi kopj, tā dažkārt zied sīkiem, bālganiem un smaržīgiem ziediem, veidojot blīvus ziedkopu pušķīšus. * EKSPERTES VIEDOKLIS Ineta BĀrbale, ziedu salona Fiori floriste Telpaugi, arī ziedošas puķes, ir pieprasīti. Bieži vien dāvināšanai izvēlas nevis grieztos ziedus, bet tieši podiņos. Lielākoties mūsu pircēji taujā, kurām telpām attiecīgais augs vairāk piemērots, kā to pareizāk kopt – cik daudz jālaista, ar ko jāmēslo, kāda temperatūra istabā nepieciešama. Katrā ziņā arī virtuvē iederas ziedošas puķes podos, zaļojoši un stīgojoši augi, kas iekārti podos, uzlikti uz plauktiem. Bieži vien augus izvēlas tieši praktiskiem mērķiem – dekoratīvo papriku vai vienā podā iestāda dažādus garšaugus. Arī tāds zaļojošs minidārziņš atsvaidzinās jūsu virtuves iekārtojumu, turklāt saimniecei būs ērti noplūkt svaigu, zaļojošu lapiņu, ar ko uzlabot ēdiena garšu.
No http://biologs.bf.lu.lv/ Kas tas par istabas augu zelta stīga? 2006. gada 24. martā, 20:32 Anda Ir sastapt apgalvojums, ka tā saucot smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans). 2006. gada 8. martā «Dienas» mājas lapā bija publicēts Aivas Kalves raksts par šo augu „Veselīgā stīgotāja” (http://www.diena.lv/lasit.php?id=272112 ): „Zelta stīga jeb kalīzija ir ārēji necils, taču dziedniecisko īpašību dēļ populārs augs Zelta stīga! Nosaukums vien ir ko vērts! Kāda gan tā izskatās — mirdzoša un starojoša gluži kā princešu loka? Izrādās, augs ir ļoti necils. Taču šī auga popularitāte ir vairāku grāmatu vērta. Kalīzija pie sava otrā vārda — "zelta stīga" ir tikusi savu dziedējošo īpašību dēļ.
Es domāju, ka šajā lapā nav īpašas jēgas ievietot visu atrodamo informāciju par zelta stīgu, tāpēc lūdzi izmantojiet google pakalpojumus: zelta stīga >> www.google.lv/.... Callisia fragrans >> www.google.lv/.... |
 |
Par zelta stīgu vai zelta ūsu sauc smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans). Šis komelīnu dzimtas augs ir radinieks tādām viegli audzējamām istabas puķēm kā tradeskancijas un rējas (Rhoeo). Telpās audzē arī citas kalīzijas, piemēram, smalko kalīziju (Callisia elegans) un Martena kalīziju (Callisia martensiana sin. C. repens), kas līdzīgas tradeskancijām.
Šī ir pirmā grāmata, ko sarakstījis ievērojamais tautas dziednieks no Voroņežas Vladimirs Ogarkovs, kura vārds ir nesaraujami saistīts ar zelta stīgu – augu, kam piemīt unikālas dziedinošas īpašības. Tieši viņš pirms 20 gadiem pasaulei darīja zināmu, ka tas ir ārstniecības augs. V.Ogarkovs veltījis daudz laika zelta stīgas ārstniecisko un toksisko īpašību izpētei. Rezultātā viņam izdevies noteikt, kā no šī auga pagatavojami preparāti visdažādāko slimību ārstēšanā un kādās devās tie lietojami. No krievu valodas tulkojusi L.Kainaize. A.Nikolajeva vāka mākslinieciskais noformējums.